Rāda 17–32 no 63 rezultātiem
-
-
-
“Magoņu laukā” 40×50 cm akrils/audekls (Pārdota)
Mani mīļākie toņi ir sarkanie. Savukārt magones pašas par sevi spēj atdzīvināt jebkuru pļavu, kur uzzied! Dažreiz pietiek vien ar dažiem ziediņiem, lai vispieticīgāko vietu padarītu krāšņu. Un pie tās ir jāapstājas! Vēlējos, lai jāapstājas arī pie manas gleznas.
-
-
-
-
“Nebula” 60×80 cm akrils/audekls
Kā lai mēs skaidri zinām, no kuras zvaigznāja nākam? Man patīk tik daudzi! Un tajos ir tik elpu aizraujoši skati! Nebula ir viens no kosmosa miglājiem, kas mani īpaši aizrauj. Kādēļ gan to neradīt tepat uz zemes, lai varētu lūkoties uz to katru dienu? Izjūtas pašai veidot kosmosa daļu bija brīnišķīgas!
-
“Pavasara vēsmas” 40×50 cm eļļa/audekls (Pārdota)
Pavasarim piestāv pavasara ziedu glezna. Ja pirmie krokusiņi no zemes jau uzlīduši, tie noteikti ir jāuzglezno! Lai pavasaris iedvesmo!
-
-
“Piena ceļš” 40×40 cm akrils/audekls (Pārdota)
Katram cilvēkam ir tā sava vieta iztēlē, uz kuru doties lai atpūstos no apkārtējās pasaules. Dažiem tā ir tepat, domās sajūtot jūru vai pļavu, dažiem tā ir kaut kur tālāk. Es bieži vien pārdomās aizmaldos ārpus mūsu planētas. Ticu, ka esam daļa no kaut kā lielāka un varenāka, tādēļ ir forši uz brīdi atgriezties tur.
-
-
“Pirmās gada rozes” 40×50 cm; eļļa/audekls (Pārdota)
Pirmā glezna 2021.gadā. Mana mīļākā tēma joprojām ir ziedi tuvplānā, tādēļ nolēmu, ka šajā gadā gleznošu daudz krāsainu ziedu. Un gads noteikti ir jāsāk ar
šādu gleznu. Rozēm, kā jau puķu karalienēm, ir jābūt pirmajām! Lai 2021. uzzied daudz skaistiem ziediem! -
“Pļavas smarža” 40×50 cm eļļa/audekls (Pārdota)
Lielākajā daļā sākotnējo gleznu esmu ievērojusi akurātumu un stingras līnijas, ēnas. Taču šajā gribējās ko mazliet. citu. Lai visa pļava mirdz gaisīgos aromātos un saules staru zibšņos! Pietiek taču ar dažiem ziediniem, ko aplūkot tuvumā.
-
-
“Pretī rudenim” 60×70 cm; eļļa/audekls (Pārdota)
Rudens ir maigs gadalaiks. Manās acīs – arī vissiltākais gadalaiks. Pēc ziemas baltā spilgtuma un vasaras tumšā zaļuma rudenī dabas toņi kļūst maigi un silti. Dzeltenās lapas sasilda koku tumšos stumbrus, tos padarot sulīgi brūnus. Kliedzoši sarkanais izgaismo tumši zilās debesis. Un kritušo lapu piezemētais aromāts mani uzrunā jo īpaši.
Vasaras beigās ar nepacietību jau gaidu tieši sarkani izraibinātos mežus, kuros ieiet. Sārtās lapas vislabāk skatīt, kad debesis sāk satumst. Un ir patīkami, ja kaut kur tālumā tevi gaida silta gaisma. -
“Pūkainās” 70×70 cm; eļļa/audekls (Pārdota)
Glezna, kas tapusi brīdī, kad pēc ilgas gleznošanas rūpīgi pareizās formās, gribas vienkārši ļauties toņiem un lūkot, kas no tā sanāk. Krāsainums un pūkas. Kā spalvu mākoņi debesīs. Tāda šī glezna pati gribēja būt.